Azartspēļu nodoklis visā ES? Polijas premjerministrs Donalds Tusks mudina uz jaunu ieņēmumu avotu

Eiropas azartspēļu politikā varētu notikt nozīmīgas izmaiņas, Polijas premjerministram Donaldam Tuskam Briselē izvirzot pretrunīgu priekšlikumu. Bratislavā notikušajā Visegrādas grupas līderu sanāksmē Tusk aicināja nopietni izskatīt ES līmeņa azartspēļu nodokli. Šis solis ir paredzēts, lai nodrošinātu finansējumu Eiropas Savienības nākamajam ilgtermiņa budžetam laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam. Tuska argumentācija koncentrējas uz jaunu ieņēmumu avotu identificēšanu, kas nerada papildu finansiālu slogu darbaspēkam, bet gan mērķē uz digitālajiem pakalpojumiem, kriptovalūtām un azartspēlēm.

Apmaksa par tiešsaistes derībām nav gluži jauna ideja Eiropas Parlamenta gaiteņos, taču Tuska atbalsts sniedz jaunu impulsu. Parlaments jau ir identificējis tiešsaistes azartspēles kā potenciālu ES budžeta "pašu resursu" avotu. Aplēses liecina, ka šāda nodeva varētu būt ļoti ienesīga bloka finansēm.

“Es vēlētos, lai uzklausītu Eiropas Parlamenta priekšlikumu par nodokļiem azartspēlēm un kriptovalūtām.” - Donalds Tusks, Polijas premjerministrs

Skaitļi un fakti

Budžeta diskusijās minētās parlamenta aplēses liecina, ka nodeva par tiešsaistes azartspēlēm varētu radīt ieņēmumus no 2 līdz 4 miljardiem eiro gadā. Tomēr vēl nav panākta vienošanās par konkrētu nodokļa likmi vai struktūru. Tuska dzimtā tirgus Polijā konteksts izskaidro, kāpēc operatoriem šis jautājums ir jutīgs. Polija pašlaik piemēro 12 procentu apgrozījuma nodokli sporta derībām, kas ir viens no augstākajiem Eiropā. Dati no H2 Gambling Capital liecina, ka kopējie sporta derību bruto azartspēļu ieņēmumi (GGR) Polijā 2026. gadā sasniedza 1,62 miljardus eiro, pamatojoties uz prognozēto apgrozījumu 5,07 miljardu eiro apmērā. Augstie nodokļi Polijā jau ir radījuši augstas virsprocentu likmes apmēram 32% apmērā, jo operatoriem ir grūti segt lielo fiskālo slogu.

Fons

Neskatoties uz dažu līderu politisko entuziasmu, ceļš uz azartspēļu nodokli visā ES ir pilns ar juridiskiem un politiskiem šķēršļiem. Nodokļu piemērošana joprojām ir dalībvalstu suverēna problēma, un jebkuras izmaiņas ES ieņēmumu sistēmā prasa vienbalsīgu Padomes piekrišanu. Turklāt katrai dalībvalstij ir jāapstiprina lēmums saskaņā ar savām valsts konstitucionālajām procedūrām. Azartspēļu nozarei galvenās bažas rada iespēja ieviest papildu nodokļu slāni virs esošajiem valsts nodokļiem. Tas ir īpaši svarīgi tādos tirgos kā Vācija, kur 2021. gada Valsts azartspēļu līgums (GlüStV 2021) jau ir izveidojis sarežģītu un ļoti nodokļiem apliekamu vidi.

Kāpēc tas ir svarīgi Vācijas spēlētājiem

Spēlētājiem Vācijā ES mēroga nodoklis varētu tieši ietekmēt viņu spēļu pieredzi. Vācijas tirgu stingri regulē GGL (Kopīgā azartspēļu iestāde), kas caur LUGAS sistēmu nosaka 1000 eiro depozīta limitu mēnesī visām platformām un 1 eiro limitu par vienu griezienu virtuālajiem slotiem. Ja tiks ieviests papildu ES nodoklis, licencētajiem operatoriem, lai saglabātu rentabilitāti, varētu nākties samazināt izmaksu koeficientus vai bonusu piedāvājumus. Tas netīšām varētu novirzīt spēlētājus uz nelegālām ārzonas vietnēm, kas neievēro ES nodokļu likumus vai Vācijas spēlētāju aizsardzības standartus, tādējādi graujot GlüStV 2021 galveno mērķi – tirgus piesaisti.

Ko tas nozīmē GGL licencētajiem kazino

Operatoriem, kuriem jau ir GGL licence, jau ir ievērojamas izmaksas par atbilstību. Jaunais ES uzlikums radītu vēl vienu finansiālu šķērsli jau tā ierobežotā peļņas vidē. Eiropas Kazino asociācijas ģenerālsekretārs Hermans Pammingers atzīmējis, ka ir gandrīz neiespējami pārvaldīt lielas nodokļu likmes, nekaitējot patērētāju pieredzei. Ja ES pievienos nodokļu slāni virs Vācijas apgrozījuma nodokļa slotiem un pokeram, legālo operatoru konkurētspēja attiecībā pret melno tirgu turpinās samazināties. Nozare uzmanīgi vēros, vai Tuskas priekšlikumam pietiks spēka, lai pārvarētu augsto vienpr mathsizeības slieksni Briselē.